1. |
Cilvēks ir dzīvnieks
02:42
|
|
||
Kā zāles stiebrs uz gaismu,
kā upe uz jūru -
cilvēks laužas cauri šai zemei
uz pisienu
Visa dzīve ir centieni
uzlabot izskatu,
kaut ko varbūt sasniegt,
lai varētu nopisties
Cilvēks ir dzīvnieks
Staigāt uz divām kājām,
tehnoloģiju brīnumi,
runāt, lasīt, rakstīt,
ietērpties uzvalkā -
neatšķir no dzīvnieka;
tas viss ir vienalga -
vai tad tu nedzirdi
katru savu otro domu?
Cilvēks ir dzīvnieks
Zīdītāj, neaizmirsti!
Tavs pienākums ir ēst, dirst un vairoties
Cilvēks ir dzīvnieks
|
||||
2. |
|
|||
Kultūršoks!
Priekškars sen kritis,
priekškars no dzelzs,
bet vienmēr būs kāds,
kas to atpakaļ cels,
jo gaisma acis dedzina,
citu dzīvi nemaz nezina,
kā vien tumsā
Tumsā slīgst austrumbloks;
tu no rietumiem, tu esi lohs;
skaties, deg austrumbloks,
visa pasaule tai kultūršoks
Šī nav padomju savienība -
un ja jums kaut kas nepatīk,
brauciet prom
|
||||
3. |
Sintētiskās kuces
03:14
|
|
||
Ak, šīs daiļās dieva radības,
kamdēļ lai viņš ko tik īpašu mums dotu?
sintētiskās kuces, maikās adidas,
kāpēc tu viņas nemīli un nesaproti?
nav nekā svarīgāka kā pilsētas reitings
svētajiem mocekļiem, kas ir pusaugu meitenes
skaistums prasa upurus, stulbums vēl vairāk
kā tādu dzīvi izturēt, noteikti ne skaidrā
sāpes
kā gan viņas cieš
sāpes
jo tu viņas moki
kāpēc
tu viņas nemīli?
kāpēc
nesaproti?
izraut interneta vadu
izraut dzīvības aparātu
|
||||
4. |
AKQJ10
03:45
|
|
||
Kad izaugu, lai beidzot ieraudzītu zaļo galdu,
redzēju, cik negodīga Spēle ir -
spiedu taisnākajam vīram roku,
un no mūsu piedurknēm kārtis sāka birt
viss vienmēr ir bijis par to
kurš kuru
piekrāps pirmais
parādi savu roku
vai redzi
sevī godu
vai arī
esi nederīgs
kā kāršu kava
bez vienas kārts
cilvēku valoda ir meli
|
||||
5. |
Kalns
07:15
|
|
||
Neko vairs nejūtu,
vien ceļu zem savām kājām,
neko vairs nejūtu,
vien akmeņu krāvumu uz muguras -
tieši tik smagas
ir kļuvušas manas domas,
bet, dzirdi, nebūs
nekādu nogruvumu no manis;
es celšu katru
graudu no smilšainā ceļa
un likšu uz pleciem
līdz tie kļūst viens vesels kā klints
Es esmu kalns,
es esmu kalns,
neleju asaras, leju sviedrus,
viss ir tikai paša nopelns
Neko vairs nejūtu,
neko vairs nejūtu,
neko vairs nejūtu,
neko vairs nejūtu
pret tevi vai pret kādu citu,
tās ir drupatas no svešas dzīves,
kas kļūst aizvien tālākas,
kaut kur pie manām potītēm;
pieaugot tā bija daļa no
izdzīvošanas, kad vājprāts
un nāve kļuva arvien tuvāka,
tāpēc es izvēlējos nejust
Es esmu kalns,
es esmu kalns,
neleju asaras, leju sviedrus,
viss ir tikai paša nopelns
Es būšu tur augšā,
lūkodamies pāri malai uz sāļo jūru,
ne miņas no tā, kas biju;
es būšu klints, kas ceļas no ūdeņiem
un kuras virsotne stiepjas mākoņos,
līdz tie dara klinti sniegoti sirmu un mūžīgu starp tiem
Un tad,
un tad
pār jums visiem nāks
lavīna.
|
Sv. Bērtuļa Nakts Riga, Latvia
Tavas dusmas - tā ir dāvana, un Tev nebūs to izlikt uz citiem cilvēkiem, Tev būs izlādēties pie hc.
Streaming and Download help
Sv. Bērtuļa Nakts recommends:
If you like Sv. Bērtuļa Nakts, you may also like:
Bandcamp Daily your guide to the world of Bandcamp